Rakstīt, neskatoties uz taustiņiem

F un J

Sākumpunkts. Uz šiem taustiņiem ir reljefa svītriņas, pēc kurām rokas atrod vietu bez skatīšanās, un tos sit rādītājpirksti — spēcīgākie un precīzākie.

D un K

Vidējie pirksti — otrie spēcīgākie. Pirksts nekustas no mājas rindas, mainās tikai pirksts.

S un L

Zeltneši. S un L ir bieži latviešu valodā, tāpēc jau šeit rodas pirmās zilbes.

A un ;

Mazie pirksti — vājākie, tāpēc pēdējie mājas rindā. A ir viens no biežākajiem latviešu burtiem, tāpēc pēc šī soļa var likt īstus vārdus.

G, H un atstarpe

Rādītājpirksti pirmo reizi iziet no savas kolonnas — jauna kustība, tāpēc atsevišķs solis. Atstarpe ar īkšķi ļauj rakstīt vairākus vārdus.

E un I

Pirmie augšējās rindas burti. E un I ir vieni no biežākajiem — ar tiem vārdu krājums pieaug uzreiz. Vidējie pirksti jau ir droši.

R un U

Rādītājpirksti uz augšu — tā pati kustība kā E un I, cits pirksts.

T un O

T prasa rādītājpirkstam iziet no kolonnas augšējā rindā; O ir zeltnesim.

N un M

Pirmie apakšējās rindas burti. Abus sit labais rādītājpirksts — kustība uz leju ir grūtāka par kustību uz augšu, tāpēc sākam ar drošāko pirkstu.

W un P

Zeltnesis un mazais pirksts augšējā rindā.

C un V

Apakšējā rinda vidējam un kreisajam rādītājpirkstam.

Q un Y

Retākie burti latviešu valodā, tāpēc vēlu — bet vajadzīgi svešvārdiem un lietotājvārdiem.

Z, X un B

Apakšējās rindas atlikums, ieskaitot mazā pirksta Z — vājākais pirksts grūtākajā rindā, tāpēc pēdējais alfabētā.

Garumzīmes un mīkstinājumi (')

Mirušais taustiņš. Viens burts = divi sitieni pēc kārtas, tāpēc tā ir atsevišķa prasme, ne vēl viens taustiņš. Sākas tikai tad, kad alfabēts jau ir automatizēts.

Lielie burti (Shift)

Divi taustiņi vienlaikus ar pretējām rokām — jauna kustību koordinācija, ne jauns burts.

Pieturzīmes

Bez pieturzīmēm nevar rakstīt saistītu tekstu.

Cipari

Ciparu rinda ir vistālāk no mājas pozīcijas un prasa lielāko stiepienu — tāpēc pēdējā, kad plauksta jau ir pietiekami liela un kustība droša.